Sestdienas vakarā, 11. februārī, norisinājās viens no trakākajiem piedzīvojumiem, kāds pēdējā laikā ir gadījies autoservisa Draivs komandai — Velgai, Oskaram, Raitim, Aivaram R. un Aivaram M. „Mamutu medības 2017” norisinājās Engurē un tās apkārtnē. Pa ceļam dzērām spēka un mundruma kafijas devu, jo sapratām, ka visa nakts būs jāpavada ne tikai nomodā, bet arī pilniem ar cīņas sparu, spēku, jokiem un izturību.
Ieradušies bāzes vietā Engures vidusskolas sporta zālē, jutām, ka konkurence būs sīva… Piereģistrējāmies, izlozējām starta laiku, un komandas kapteiņi devās uz informatīvo sanāksmi.
Pirmās četras komandas startēja pulksten 21.00, un tā ik pēc astoņām minūtēm cits pēc cita visi dodas trakajā, nezināmajā piedzīvojumā. Komandas „Autoserviss Draivs” starta laiks bija 21.56. Tā nu, atskanot šāvienam, nopīkstinājām čipu, saņēmām karti un devāmies ceļā ar uzticamo DRAIVA Range Rover.
Trase bija sadalīta divos apļos, katrā aplī pa pieciem kontrolpunktiem, kuros katrā pa diviem uzdevumiem. Startā divām komandām pirmais aplis, divām komandām otrais. Kad iziets pirmais aplis, tad bāzes vietā saņēmām otrā apļa karti un turpinājām ceļu. Bet līdz tam vēl nonāksim…
Tātad pirmo kontrolpunktu atradām bez problēmām, tas bija pie pašas jūras. Pirmais uzdevums: pēc koordinātām jāatrod degošas, mirgojošas, ātri mirgojošas, sarkanas, dzeltenas lampiņas, pie kurām atrodas dēlītis ar daļu no senlatviešu teiciena ļoti senā valodā. Tas viss komandai „Autoserviss Draivs” bija jāizdara astoņās minūtēs. Tad nu skrējām un pierakstījām visas teiciena daļas, taču beigās izlasīt un pateikt to latviski bija ļoti grūti.
Otrais uzdevums šajā kontrolpunktā bija smailītes stumšana pa ledu. Divi komandas biedri sēdēja smailītē, bet trīs to stūma pa iezīmētu trasi. Ja kādā vietā izbrauc no trases, beigās jāveic trīs soda apļi. Mēs visus līkumus izņēmām godam un iztikām bez soda apļiem.
Pa ceļam uz nākamo kontrolpunktu atrodam pa kādam mazajam kontrolpunktam, tie deva papildpunktus, taču nebija obligāti.
Esam klāt nākamajā lielajā kontrolpunktā, kurā komandu „Autoserviss Draivs” gaidīja divi interesanti uzdevumi. Pirmais uzdevums bija brīnumsvecīšu aizdedzināšana. Oskars bija galvenais dedzinātājs, taču bez pārējo palīdzības tas nebūtu iespējams. Vienā galā bija ugunskurs, Oskars sēdēja šūpolēs, un, aizšūpojoties uz to galu, kur ir ugunskurs, viņam jāmēģina aizdegt brīnumsvecīti. Protams, pārējie var palīdzēt, taču pārējiem ir noteikts, cik tuvu drīkst iet pie šūpolēm. Sākumā likās neiespējami, bet pēc tam atkodām stratēģiju, un visas trīs brīnumsvecītes tika aizdedzinātas.
Otrajā uzdevumā komandas vadonis bija Raitis, viņam ap vidukli bija groži ar karabīni, pie kuriem bija četras auklas, kas pārējiem dalībniekiem bija jāapsien ap vidukli, lai visi būtu savienoti ar Raiti. Cita aukla garāka, cita īsāka… Izslēdzam savus pieres lukturīšus, Raitim tiesnesis iedod sveci un trīs sērkociņus (mūsu vienīgais gaismas avots), Raitis pievieno sevi un līdz ar to arī pārējos pie virves, kas krustām šķērsām aptīta ap kokiem, un dodamies ceļā. Labirints ir jāiziet astoņās minūtēs. Diemžēl svece noslīka pati sevī, un mums uzdevums bija beidzies.
Nākamajā kontrolpunktā mūs gaidīja nežēlīgākais uzdevums — āliņģis. Visiem komandas „Autoserviss Draivs” dalībniekiem bija jātiek tam pāri –6 grādu salā. Oskars un Aivars R. meistarīgi pārvarēja āliņģi nesaslapinoties. Raitis bez domāšanas ielēca iekšā un pārpeldēja, arī Aivars nolēma lēkt iekšā, nemaz nemēģinot pārvarēt āliņģi nesamircis.
Tā arī abi dullie peldētāji palīdzēja vienīgajai komandas meitenei Velgai veikt šo uzdevumu. Aivars un Raitis stāvēja āliņģī, un tikmēr Velga, kāpjot uz abu pleciem, veiksmīgi tika pāri.
Otrs uzdevums bija rotējošs ledus aplis, uz kura griežoties jāmēģina mērķī iemest metāla zvaigznes. Mūsu stiprie vīrieši meta tik sparīgi, ka viena zvaigzne laikam aizlidoja debesīs, jo atrast to vairs nebija iespējams.
Kad ieradāmies nākamajā kontrolpunktā, sanāca diezgan ilgi gaidīt rindā, līdz ar to dabūjām nedaudz pasalt. Bet viss jau piederas pie lietas. Pirmais uzdevums kā disenē — gaismas un dūmi. Sētiņā ievietotas trīs bumbas, katram komandas dalībniekiem rokās bija viena kija. Bumbas jādabū līdz augšai un jāizmet ārā. Dūmi kļuva arvien biezāki un biezāki, un redzēt kaut ko bija ļoti grūti, bet mums gāja ļoti labi, un visas bumbas dabūjām ārā.
Otrs uzdevums bija sportistu un elektriķu prasmju apvienojums. Viens komandas „Autoserviss Draivs” dalībnieks ražoja elektrību, minot veco laiku velosipēda pedāļus. Otrs bija galvenais elektriķis, kurš slēdza slēdžus. Aptuveni 10 metru rādiusā izvietotas 10 kastes, kurās, iedegoties gaismiņai, varēja ieraudzīt vienu burtu. Uzdevumu padarīja grūtāku tas, ka elektrības skapī bija 20 slēdžu, bet no tiem iedegās tikai 10. Mēs sameklējām visus burtus, bet pēc tam no tiem bija jāsaliek vārds, kuru mums neizdevās uzminēt… Izrādās, noslēpumainais vārds bija AUTOBUSIŅ� , bet mums sanāca tikai BIOTAŅU� S!
Pirmā apļa piektais kontrolpunkts ir klāt, pulkstenis ir aptuveni 3.00. � eit bija nepieciešams spēks gan kājās, gan rokās. Čaļiem problēmu nebija, bet Velgas kājas un rokas jau trīcēja no bezspēka. Mēģināts nav zaudēts — jāsaka par šo uzdevumu.
Otrs uzdevums piektajā kontrolpunktā bija plaušu pārbaude. Labirints ar bumbiņu, kura jādabū vidū caurumiņā. Katrā stūrī bija caurulīte, kurā pūšot attiecīgais labirinta stūris cēlās uz augšu. Viens komandas biedrs bija kapteinis, kurš drīkstēja bez caurulītes palīdzēt bumbiņai ripot tur, kur nepieciešams. � o uzdevumu izpildījām ar vislabākajiem rezultātiem.
Tad nu beidzot dodamies uz bāzes vietu, lai saņemtu karti otrajam aplim. Kad tur ieradāmies, jutām jau manāmu nogurumu, bet, nedaudz atvilkuši elpu, dodamies ceļā. � ajā aplī jau kartē redzams, ka attālumi starp kontrolpunktiem ir nedaudz lielāki, bet spēki jau sāk izsīkt. Čaļi ir spēka pilni, tāpēc mēģina uzmundrināt arī Velgu, bet diži tas neizdodas… � ķiet, ka sacensības būs jābeidz agrāk.
Ierodamies pirmajā kontrolpunktā, pirmais uzdevums ir paveicams tikai ar spēku un izturību, kas mūsu komandas daiļā dzimuma pārstāvei ir beigusies. Mēģinām, tur divi koki sakrustoti (līdzīgi kā helikoptera propelleris) un vidū iekarināts bluķis. Viens komandas biedrs vidū apķērās ap bluķi, pārējie viņu nes. Tālu mēs netikām, bet galvenais jau piedalīties, vai ne?
Taču pilnīgi pretēji pirmajam uzdevumam otro izpildām rekordātrumā. Otrajā uzdevumā galvenais bija izdomāt taktiku — varētu teikt, ka tas bija tāds kā liels gubu koks, kurā iekšā stāvēja Velga, un pārējie katrs savā stūri ar virvēm balansēja šo meistarojumu. Tā vajadzēja pārvietoties aptuveni 10 metru. Pabeiguši šo uzdevumu, devāmies atpakaļ uz bāzes vietu, lai finišētu. Pulkstenis bija aptuveni septiņi no rīta. Mūsu galvenie kartes lasīšanas spečuki Oskars un Aivars R. mūs nepievīla visu nakti, visur aizgājām pareizi un pa īsākajiem ceļiem. Pārguruši, bet laimīgi gaidīsim nākamā gada mamutu medības!
Paldies visiem rīkotājiem!