� ī gada “Zosu kāsis” norisinājās 23. aprīlī, kā ierasts, pa ceļiem un neceļiem, tikai šoreiz ar jauniem papildu uzdevumiem. Startēja un ar mums konkurēja 22 off-road klases auto un četri SUV klases auto.
Sacīkstes sākās pulksten 8.00 no rīta – norunātajā tikšanās vietā saņēmām norādes un GPS koordinātas kontrolpunktiem. Autoservisa “Draivs” komandai bija atvēlētas 12 h dubļu mīcīšanai. Katrā kontrolpunktā bija izvietots cipars, kas bija jāatrod un jāpieraksta. Kontrolkartē bija seši kontrolpunktu grupas seifi. � ajos seifos savākto ciparu summa bija kods, ar kuru bija jāatver seifs finišā. Starts atradās Jelgavas novada Tīreļos pirms tilta pār Lielupi.
Aiziet! Dodamies iekšā dubļos un mežos. Kontrolpunkti bija izvietoti tādās vietās, kur varēja piebraukt ar auto, kā arī tādās, kur pēdējie metri, lai tos sasniegtu, bija jāveic ar kājām. Kontrolpunkti bija sasniedzami pa vairākiem ceļiem, un izvēle bija katras komandas ziņā – īsāks bezceļš vai garāks ceļš. Mēs devām priekšroku bezceļiem.
Gadījās arī tā, ka kartē atzīmēts tilts, bet realitātē tā vairs nebija. Lai nezaudētu laiku, tika pieņemts lēmums šķērsot upi. Iemetām sprunguli aptuveni upes vidū, lai redzētu, cik dziļa ir upe. Dziļums bija aptuveni līdz kājstarpei. Der, dzinām atpakaļgaitā iekšā, jo nezinām, kāda ir grunts, ja nu kas, lai varam izraut atpakaļ ārā. Iegremdējuši zaļo nezvēru līdz sliekšņiem upē, sapratām, ka gultne ir samērā cieta un var sākt forsēt. Izbraucām no upes un apgriezāmies, lai ar pilnu pulksteni un čību grīdā varētu maukt augšā otrā krastā. Diemžēl krasts bija par stāvu – dubļi lidoja pa gaisu, ūdens bija sakults putās, bet jēgas nekādas. Nācās nedaudz pasēdēt uz vinčas, bet nepagāja pat 20 min, kad bijām jau otrā krastā.
Tad mums bija piemeties draugs līdzbraucējs ar Suzuki Jimny. � is ar gribēja parādīt, ko var, bet, lai gan viņam bija “super swamper” riepas, viņš nekur tālāk netika. Bet tas nekas, mēs palīdzējām viņam tikt ārā ar vinčas palīdzību. Un ar smaidu uz lūpām varējām doties tālāk.
Lasot kontrolpunktus, atradām mežā bezpalīdzīgi nogrimušu Toyota Land Cruiser, kas brauca SUV klasē. Ceļš bija šaurs, un lielais, resnais Land Rover Range Rover netika garām. Nekas cits netika kā vien laist garām mazo sienāzi Jimny, lai izvelk Koijotu, un mēs varētu turpināt ceļu. Neskatoties uz Suzuki un Toyota lielo svara starpību, izvilkt to no dubļiem nebija nekādu problēmu.
Rīkotāji bija parūpējušies arī par ātruma apli, kas sastāvēja no mālainiem dubļiem un pāris kalniņiem, kur slīdēja kā pa sviestu. Autoservisa “Draivs” auto nebija nekādu problēmu tikt galā ar šo apli. Lai gan tas bija slidens, autoservisa “Draivs” speciālists Renārs kā īsts profesionālis to pieveica teicami. Nobraukuši ātruma apli, turpinājām doties uz Rendas pusi, vācot pa ceļam kontrolpunktus.
Jo tuvāk Rendai, jo lielāki dubļi. Neizpalika arī rīkotāju sagatavotā vieta Abavas šķērsošanai. Pēc kartes skatoties, ceļš pienāca pie upes, bet kontrolpunkts atradās otrā pusē. Nesaprašanā, kas par lietu, devāmies meklēt, kas tur ir. Piebraukuši pie Abavas, sapratām, ka kontrolpunkts tiešām ir otrā pusē. Tā kā pēdas jau bija iebraukātas, tad, ilgi nedomājot, metāmies upē iekšā. Nieks vien bija, tik līdz pus ritenim ūdens. Bet upes vidū bedre. Pārsteiguma moments! Bet tas tak nekas traks, jo Land Rover Range Rover ar “Draiva” uzlabojumiem ir pietiekami augsts, lai nepiesmeltu salonu.
Laikam ejot uz beigām, sapratām, ka ir jādodas uz finišu. Tas atradās blakus Rendai un pirmajā acu uzmetienā izskatījās pēc veca, pamesta smilšu karjera. Bet ar to vēl viss nebeidzās – lai tiktu pie finiša, nācās šķērsot ūdeni, kur, izrādās, vienā vietā bija izveidots šaurs celiņš, pa kuru mums bija jāpārbrauc, lai tiktu nodot kontrolkartes. Mēs vieglu prātu pārripojām pāri un beigās tik uzzinājām, ka vienā pusē bija 2 m dziļums, bet otrā 8 m.
Laimīgi finišējām, pavadījām lielisku dienu un vēlreiz sapratām, ka autoservisa “Draivs” Land Rover Range Rover viss ir pa spēkam!