� ogad Sieviešu dienas rallijs norisinājās 5. martā vienlaikus no divām pilsētām – Dobeles un Valmieras. Bija pieteiktas 702 ekipāžas ar 1404 dalībniecēm, baumo, ka tas varētu būt jaunais neoficiālais šāda veida pasākumu Ginesa rekords.
Autoservisa “Draivs” komanda startēja no Valmieras, taču ceļojums sākās jau pulksten 7.00, izbraucot no Rīgas. � oreiz rallija oficiālais auto bija slavenais reindžroveris, nevis žigulis, kā ierasts, turklāt komandu papildināja vienīgais vīrietis – uzticamais auto mehāniķis ar iesauku Reksis. Tā kā ir platas riepas un bieži bija jābrauc pa ne visai kvalitatīvu ceļu, tad mūsu vidējais ātrums bija 70 km/h.
Tieši auto mehāniķis Reksis bija tas, kas šoreiz izpelnījās lielu uzmanību, visu laiku atrodoties zem auto. Tiklīdz Valmierā iebraucām laukumā, kur notika pulcēšanās, uzreiz par mums (vai drīzāk par Reksi) interesi izrādīja SWH reportieris. Nolikām auto noteiktajā vietā un devāmies sakārtot visas pārējās lietas, saņemt braukšanas kartes un pārbaudīt, vai jaunatklājums GPS darbojas, kā nākas. 10.23 startējām no Valmieras. Ar Ufo uzmundrinājumiem laižam ceļā.
Ārpus Rīgas bija četri kontrolpunkti ar uzdevumiem. Kad ieradāmies pirmajā kontrolpunktā, mūsu auto uzrunāja TV24 reportierus, maza intervija un, protams, uzslavas par Reksi. Veiksmīgi tikām galā ar pirmajiem uzdevumiem, un, turpinot ceļu pa Siguldas šoseju, kaut kā dīvaini divas reizes noraustījās mūsu auto, tad sajutām arī smaku. Sapratām, ka nav droši braukt tālāk, tāpēc apstājāmies malā un zvanījām mūsu tehniskajam atbalstītājam Renāram. Izstāstījām, kas par lietu, viņš deva padomus, un turpinājām ceļu vēl lēnāk un uzmanīgāk. Viss jau beigās nemaz nebija tik traki, kā likās. Kā jau īstā rallijā, bez tehniskām grūtībām neiztikt, tas pieder pie lietas.
Arī piecos Rīgas kontrolpunktos bija jāveic dažādi uzdevumi, bet četrās vietās bija tikai jāsaņem zīmodziņi. � os kontrolpunktus varējām apmeklēt, kādā vien secībā gribam. Pirmais uzdevums, ko veicām, bija cenu meklēšana veikalā “Maxima”. Mums iedeva preču sarakstu, un, cik vien ātri varam, veikalā vajadzēja noskaidrot, kāda ir šī iepirkumu groza kopējā summa. Otrajā uzdevumā no šķībiem greiziem koka klučiem bija jāuzceļ tornis. Tornim obligāti vajadzēja sastāvēt no septiņiem klučiem, kopā bija doti astoņi, tātad varējām izvēlēties, kuru šķībo un greizo kluci atstājam malā.
Viens no uzdevumiem bija pirkstu veiklībai – vajadzēja izšķirot pupiņas no riekstiem. Nākamais nedaudz ar itālisku piesitienu: katrai mutē bija viens spageti, un uz šī makarona bez roku palīdzības jāuzāķē vēl viens makarons ar tukšu vidu, jānodod otrai, un otra to nogādā līdz attiecīgajai vietai. Pēdējais uzdevums bija “Neste” degvielas uzpildes stacijā, tur bija jāatmin mīkla, un tad jau devāmies uz finišu, kas bija Zaķusalā.
Tur saņēmām ziedus un mierīgu sirdi devāmies uz “Rīga Plaza” ēdināšanas zonu, kur notika atlikusī vakara daļa – ballīte. Ieejot “Rīga Plaza”, mums ar kājām bija jāfinišē pa sarkano paklāju, kur katru ekipāžu filmēja un lika justies kā uzvarētājām. Patiesībā tā jau arī ir, mēs jutāmies kā uzvarētājas, jo visu ceļu pieveicām bez soda punktiem, lai gan vieta nav no labākajām. Katrā ziņā emocijas un atmiņas ir lieliskas, un gaidīsim nākamo gadu.
Gods startēt zem autoservisa “Draivs” vārda kopā ar uzticamu auto mehāniķi, kas vienmēr tuvumā!